Skriešana basām kājām

Latvijā ar katru gadu kļūst aizvien vairāk skrējēju, taču tikai retais no viņiem skrien ar basām kājām. Galvenais iemesls, protams, ir nezināšana, taču daļai skriešana ar dārgiem apaviem ir statusa apliecinājums. Izrādīšanās parasti beidzas brīdī, kad skrienot tiek gūta kārtējā trauma un treniņi ir jānoliek malā. Protams, nevar apgalvot, ka tikai paši cilvēki ir vainīgi. Sporta preču ražošanas industrija pieliek lielas pūles, lai reklamētu apavus un iegalvotu, ka tieši ar jaunākā modeļa sporta kurpēm rezultāti būs labāki. Reklāmās tiek izmantoti pasaules labākie sportiski, bet latvietis parastais uz tā uzķeras un pērk kurpes. Protams, Latvijas klimatiskie apstākļi nav piemēroti, lai basām kājām skrietu arī ziemas spelgonī (daži to dara), taču šādās reizēs ir iespējams uzvilkt maksimāli plānus apavus, ar plānu zolīti.

Kādēļ skriet basām pēdām ?

Skriešana ar plikām pēdām ļauj izvairīties no jau ierastajām kāju traumām, taču jārēķinās, ka var gūt skrambas un nobrāzumus. Skrienot ar plikām pēdām, pēdas velve automātiski ieņem pareizo formu un amortizē triecienus. Apavu uzvilkšana izjauc dabīgo līdzsvaru, jo papildus aizsardzība vienlaikus noārda arī pēdas ensorās spējas. Rezultātā pēda uz ceļa seguma tiek likta nepareizi un trieciens tiek novadīts uz ceļiem, potītēm, mugurkaulu. Ja vēlaties izvairīties no šādām traumām ir vērts uzsākt skriet “pa pliko”. Mazs, bet patīkams bonuss, skrienot bez apaviem ir naudas ietaupījums, kas līdzvērtīgs apavu cenai. Protams, vēl vairāk ietaupīt iespējams, ja nesāk pirkt dažādus “gadžetus” un specapģērbu.

Kā skriet pareizi ?

Pirmais likums jaunajā praksē ir pakāpeniskums. Ja līdz šim ar basām pēdām esat staigājuši tikai pa māju vai vispār neesat to darījuši, tad pirmajā nedēļā nevajadzētu skriet vairāk par 400 – 500 metriem. Labākais ceļa segums šajā gadījumā būs, nevis mīksta purva sūna vai pļaviņa, bet gan ciets grants segums vai gluds asfalts. Skrienot pa cietu segumu, pēda ātrāk pielāgosies jaunajiem apstākļiem un pārslēgšanās uz dabīgo ritmu notiks automātiski. Lai uzlabotu pārliecību par savām spējām, ir vērts pirms pirmā skrējiena vienkārši pastaigāt basām kājām – ap māju, pa zāli, pa zariem, čiekuriem, maziem akmentiņiem. Skrienot kāpt virsū asiem priekšmetiem nevajadzētu, bet no tā izvairīties ir pagrūti. Palielinot skriešanas distanci, nevajadzētu to censties darīt vairāk par 5% nedēļā. Protams, var mēģināt arī vairāk, taču jārēķinās, ka visu mūžu, staigājot apavos, pēdas velve ir novājināta un var nebūt pietiekami spēcīga. Riskēt var, taču risks var arī neattaisnoties. Galvenais šajā gadījumā ir ieklausīties sajūtās. Ja liekas, ka varat skriet vairāk, mēģiniet, taču ar prātu. Ja pārspīlēsiet, varat satraumēt pēdas un, tad skriešana būs jāatliek malā. Atgriežoties pie tēmas – kā skriet pareizi – jāņem vērā daži vienkārši likumi:

  1. Atslābinieties – skrieniet dabīgi. Mēs zinām, ka dzērāji krītot parasti negūst traumas, jo ir atslābinājušies. Šo īpašību mēs varam no viņiem aizlienēt.
  2. Iztaisnojieties – nevajag saliekties uz priekšu, uzraut plecus. Visam ir jānotiek dabiski.
  3. Neskrieniet uz pirkstgaliem – dažreiz liekas, ka skriešana uz pirkstgaliem ir saudzīgāka, jo tiek pasargāta pārējā pēdas daļa, taču tā nav. Slodze šādā variantā sadalās pārāk nevienmērīgi un var būt traumas.
  4. Piezemējieties tieši zem sevis – zem sava smaguma centra. Izklausās nesaprotami, bet, kad sāksiet skriet, tas viss uzreiz kļūs skaidrs.

Izstāstīt precīzi – kā pareizi skriet ar basām kājām ir gandrīz tikpat grūti, kā izstāstīt kā jūtaties, kad esat iemīlējušies. To var izdarīt tikai katrs pats, jo sajūtas ir atšķirīgas. Vienkārši sāciet skriet un rezultāti neizpaliks. Atcerieties par mērenību.

Vāciešiem ir teiciens – “Praxis macht den Meiste“, kas tulkojas kā – Prakse (atkārtošana) rada meistaru. Sāciet skriet ar basām kājām un jau pēc neilga laika varēsiet citiem rādīt, kā to izdarīt.

Ārzemēs baskāju kustība ir salīdzinoši plaša un varat viegli atrast papildus informāciju, meklējot frāzes – barefoot running vai barefoot movement. Lai izdodas.

About Author: