Maratons pasaulē

Maratons kā masu sporta veids

Savu popularitāti neprofesionālo skrējēju aprindās maratons sāka iegūt pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neskaitāmās vietās visā pasaulē tika organizēti aizvien jauni maratoni lielākam un lielākam dalībnieku skaitam. Par pirmo maratonu plašākai skrējēju auditorijai tiek uzskatīts Ņujorkas 1976. gada maratons. Kopš astoņdesmitajiem gadiem neviena pasaules lielpilsēta vairs nav iedomājama bez sava maratona.

Pasaules maratonu TOP 10

Pasaulē ik gadu notiek tūkstošiem dažādu maratona, pusmaratona un citu distanču masveida skrējienu. Vispopulārākie un pazīstamākie ir:

  1. Ņujorkas maratons
  2. Londonas maratons
  3. Berlīnes maratons
  4. Čikāgas maratons
  5. Bostonas maratons
  6. Parīzes maratons
  7. Stokholmas maratons
  8. Roterdamas maratons
  9. Honolulu maratons
  10. Amsterdamas maratons


Pirmie pieci apvienojušies tā saucamajā World Marathon Majors (sacensību sērijā ar kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apjomā). Jeļena Prokopčuka pirmajā World Marathon Majors sērijas izcīņā 2006/07 ieguva 2.vietu.

Nordea Rīgas maratona partnermaratoni

Partneri Eiropā

Volkswagen Prāgas maratons (Čehija)

logo-pim.gif - 4.96 KB2008. gadā Volkswagen Prāgas maratons ieguva IAAF skriešanas sacensību sudraba uzlīmi (IAAF Road Races Silver Label). Savukārt Prāgas pusmaratons 2010. gadā ieguva IAAF sacensību zelta uzlīmi (IAAF Road Races Gold Label). Prāgas maratons pamatoti tiek uzskaīts par vienu no labākajiem Eiropas maratoniem. Katru gadu tajā piedalās vairāki desmiti tūkstoši skrējēju no vairāk nekā 70 valstīm. Maratons un pusmaratona sacensības Prāgā notiek atšķirīgos datumos.

Venēcijas maratons (Itālija)

venice.jpg - 3.06 KBVenēcijas maratons ir ieguvis IAAF skriešanas sacensību sudraba uzlīmi (IAAF Road Races Silver Label). 2011.gada novembrī Venēcijas maratons notiks jau 25.reizi. 6000 dalībniekiem tiks dota izbaudīt Venēcijas šarmu un unikāla iespēja šķērsot Sv.Marka laukumu. 

Plus Budapeštas Starptautiskais maratons (Ungārija)

budapest_logo.png - 10.55 KBBudapeštas maratons notiek jau kopš 1984. gada. Pagājušajā gadā (2008.) maratona distanci pieveica gandrīz 3 000 skrējēju. Maratona un pusmaratona sacensības Budapeštā notiek atšķirīgos datumos. Šogad Budapeštas maratons notiks 4. oktobrī.

Varšavas maratons (Polija)

warszaw.jpg - 6.81 KBVaršavas maratons notiek jau kopš 1979. gada. 2009. gadā Varšavas maratonā piedalījās un finišēja gandrīz 3 200 skrējēju. Maratona un pusmaratona sacensības Varšavā notiek atšķirīgos datumos. 

Partneri Baltijā

Valmieras maratons

Valmiera.png - 3.48 KBKaut arī pirmais Valmieras maratons notika jau 1983. gadā, pašreizējie organizatori Valmieras maratonu atjaunoja pēc ilgāka pārtraukuma. 2008. gadā maratona distanci, 17km skrējienu, 5km skrējienu un bērnu skrējienu kopā pieveica gandrīz 1000 dalībnieku.

Starptautiskais Viļņas maratons (Lietuva)

Vilnius_Maratonas.gif - 2.49 KBPirmo reizi Viļņas Starptautiskais maratons notika 2004. gadā. 2009. gadā pasākums maratona un pusmaratona distancē pulcēja jau vairāk nekā 520 skrējējus. Līdzīgi kā Rīgā, maratona un pusmaratona sacensības Viļņā notiek vienā dienā.

 


Rekordi

Pasaulē
Vīriešiem – Haile Gebrselassie (Haile Gebrselassie), Etiopija, 2.03:59, Berlīnes maratonā 2008.gadā.
Sievietēm – Pola Redklifa (Paula Radcliffe), Lielbritānija, 2.15:25, Londonas maratonā 2003. gadā.

Latvijas rekordi
Vīriešiem – Aleksandrs Prokopčuks, 2.15:56, Karlsruē, Vācijā, 1995. gadā.
Sievietēm – Latvijas rekordu sievietēm sasniegusi un vairākkārt labojusi Rīgas maratona goda patronese Jeļena Prokopčuka. Viņas pēdējais rekords – 2.22:56 – sasniegts 2005. gada janvārī Osakas maratonā Japānā.


Īsi par vēsturi

Leģenda par maratona izcelsmi vēsta, ka 490. gadā pirms mūsu ēras kāds ziņnesis skrējis no Maratonas līdzenuma līdz Atēnām, lai paziņotu par grieķu armijas uzvaru pār persiešiem. Garais skrējiens nesagatavotajam ziņnesim maksāja dzīvību.

Pirmais maratons Atēnās

Modernajam maratonam, kādu to pazīstam tagad, ir tikai nedaudz vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. Maratons moderno olimpisko spēļu programmā iekļauts kopš 1896. gada. Pirmais olimpiskais maratons tika skriets Atēnās no Maratonas tilta līdz Atēnu olimpiskajam stadionam, distances garums bija 40 km. Pirmajā olimpiskajā maratona skrējienā 1896. gada 10. aprīlī piedalījās 18 vīrieši, no kuriem finišēja tikai deviņi. Grieķijas spēļu organizatori bija labi sagatavojušies un ieviesa vairākus servisus, kas vēl joprojām tiek sniegti maratona skrējējiem: ūdens un uzkodu punkti distances laikā, kavalērijas jātnieks, kas rāda ceļu pirmajam skrējējam, karavīri uzmanīja, lai skatītāji neiekļūtu trasē un netraucētu vai nepalīdzētu kādam sportistam. Uzvarētājs distanci veica 2.58:50.

Bostonas maratons

Viens no olimpisko spēļu dalībniekiem bija Artūrs Bleiks (Arthur Blake), Bostonas Vieglatlētikas asociācijas biedrs, kas gadu pēc olimpiskajām spēlēm noorganizēja pirmo Bostonas maratonu. Kopš tā laika Bostonas maratons noticis katru gadu (izņemot 1918. gadu). Bostonas maratons uzskatāms par vecāko maratonu pasaulē. Bostonas maratonam ir arī augstākais prestižs maratonu pasaulē – lai kvalificētos skrējienam, dalībniekam ir jāuzrāda augsta līmeņa rezultāti.

Leģenda par 42 195 metriem

Sākotnēji maratona distances garums bija aptuveni 40 vai pat 39 kilometri. Bieži vien distances mērījumi bija neprecīzi, īpaši gadījumos, kad organizatori vēlējās uzlabot rekordus.

Londonas olimpisko spēļu laikā (1908. gadā) maratona distance sākās pie Vindzoras pils un beidzās pilsētas stadionā karaliskās ložas priekšā. Plānotais distances garums bija 41 840 metru (26 jūdzes), taču pēdējā brīdī starta vieta tika pārcelta, lai to pa pils logiem varētu vērot arī karaliskās ģimenes atvases, tādējādi distance kļuva garāka vēl par 352 metriem (385 jardi). 16 gadus vēlāk šī distance tika atzīta par oficiālo maratona distanci – 42 195 metri.

Sievietes un maratons

Pirmais oficiāli fiksētais maratona laiks pieder Violetai Pīrsijai (Violet Piercy) no Lielbritānijas, kas maratona distanci veica 3.40:22 sacensību laikā 1926. gada 3. oktobrī. Galvenokārt tādēļ, ka sievietes nepiedalījās maratona sacensībās, šis rekords netika pārspēts vēl nākamos trīsdesmit septiņus gadus. Tomēr oficiāli pirmās sievietes līdzdalībai maratonā tika reģistrētas tikai septiņdesmito gadu sākumā (Ņujorkā – 1970. gadā, Bostonā – 1972. gadā). Eiropas čempionātā maratona distance sievietēm pirmo reizi tika iekļauta 1982. gadā, bet olimpisko spēļu programmā tikai 1984. gadā Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs.

 

Informācijas avots: Association of International Marathons and Road Runners, http://www.aims-association.org

Ģenerālsponsors