Leģenda par maratona izcelsmi vēsta, ka 490. gadā pirms mūsu ēras kāds ziņnesis skrējis no Maratonas līdzenuma līdz Atēnām, lai paziņotu par grieķu armijas uzvaru pār persiešiem. Garais skrējiens nesagatavotajam ziņnesim maksāja dzīvību.
Pirmais maratons Atēnās
Modernajam maratonam, kādu to pazīstam tagad, ir tikai nedaudz vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. Maratons moderno olimpisko spēļu programmā iekļauts kopš 1896. gada. Pirmais olimpiskais maratons tika skriets Atēnās no Maratonas tilta līdz Atēnu olimpiskajam stadionam, distances garums bija 40 km. Pirmajā olimpiskajā maratona skrējienā 1896. gada 10. aprīlī piedalījās 18 vīrieši, no kuriem finišēja tikai deviņi. Grieķijas spēļu organizatori bija labi sagatavojušies un ieviesa vairākus servisus, kas vēl joprojām tiek sniegti maratona skrējējiem: ūdens un uzkodu punkti distances laikā, kavalērijas jātnieks, kas rāda ceļu pirmajam skrējējam, karavīri uzmanīja, lai skatītāji neiekļūtu trasē un netraucētu vai nepalīdzētu kādam sportistam. Uzvarētājs distanci veica 2.58:50.
Bostonas maratons
Viens no olimpisko spēļu dalībniekiem bija Artūrs Bleiks (Arthur Blake), Bostonas Vieglatlētikas asociācijas biedrs, kas gadu pēc olimpiskajām spēlēm noorganizēja pirmo Bostonas maratonu. Kopš tā laika Bostonas maratons noticis katru gadu (izņemot 1918. gadu). Bostonas maratons uzskatāms par vecāko maratonu pasaulē. Bostonas maratonam ir arī augstākais prestižs maratonu pasaulē – lai kvalificētos skrējienam, dalībniekam ir jāuzrāda augsta līmeņa rezultāti.
Leģenda par 42 195 metriem
Sākotnēji maratona distances garums bija aptuveni 40 vai pat 39 kilometri. Bieži vien distances mērījumi bija neprecīzi, īpaši gadījumos, kad organizatori vēlējās uzlabot rekordus.
Londonas olimpisko spēļu laikā (1908.gadā) maratona distance sākās pie Vindzoras pils un beidzās pilsētas stadionā karaliskās ložas priekšā. Plānotais distances garums bija 41 840 metru (26 jūdzes), taču pēdējā brīdī starta vieta tika pārcelta, lai to pa pils logiem varētu vērot arī karaliskās ģimenes atvases, tādējādi distance kļuva garāka vēl par 352 metriem (385 jardi). 16 gadus vēlāk šī distance tika atzīta par oficiālo maratona distanci – 42 195 metri.
Sievietes un maratons
Pirmais oficiāli fiksētais maratona laiks pieder Violetai Pīrsijai (Violet Piercy) no Lielbritānijas, kas maratona distanci veica 3.40:22 sacensību laikā 1926.gada 3.oktobrī. Galvenokārt tādēļ, ka sievietes nepiedalījās maratona sacensībās, šis rekords netika pārspēts vēl nākamos trīsdesmit septiņus gadus.
Tomēr oficiāli pirmās sievietes līdzdalībai maratonā tika reģistrētas tikai septiņdesmito gadu sākumā (Ņujorkā – 1970.gadā, Bostonā – 1972.gadā). Eiropas čempionātā maratona distance sievietēm pirmo reizi tika iekļauta 1982.gadā, bet olimpisko spēļu programmā tikai 1984.gadā Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs.
Informācijas avots: Association of International Marathons and Road Runners, www.aims-association.org
