Kā sagatavoties noskriet maratonu un palikt dzīvam ?

Vienīgais, kas vajadzīgs, lai noskrietu maratonu (42,195 km) ir gribasspēks. To var izdarīt bez treniņiem, taču tad jārēķinās ar potenciālajām sekām. Ja atceramies vēsturi, tad 490. gadā p.m.ē. notika Maratonas kauja, kurā cīnījās grieķi ar persiešiem. Saskaņā ar leģendu pēc kaujas komandieris deva pavēli vienam no saviem karavīriem – Pheidippides skriet uz Atēnām un paziņot prieka vēsti visai pilsētai. Karavīrs, būdams paklausīgs, pilnā ekipējumā aizskrēja līdz pilsētai, iesaucās – “Mēs uzvarējām” un no pārpūles nomira. Pheidippides maršruts veda pa kalnainu reljefu un par precīzu distances garumu zinātnieki vēl strīdās, taču pirmajās atjaunotajās Olimpiskajās spēlēs – 1896. gadā Atēnās tika izvēlēta tieši šāds distances garums. Svarīgākais šajā visā stāstā priekš mums nav karavīra varonība, ātrums vai citas īpašības. Svarīgākais ir tas, ka bez atbilstošas sagatavošanās maratona skriešana var būt dzīvībai bīstama. Nelaimes var notikt arī krietni īsākā distancē, ko apliecina arī N. Ušakova (ne)veiksmīgais mēģinājums noskriet pusmaratonu pirms pā,p, ris gadiem.

Kā sagatavoties maratonam ?

Noskriet pusmaratonu  (~20 km) bez sagatavošanās var gandrīz jebkurš un pēc tam vēl paliekot dzīvs. Ar maratonu ir bišķi savādāk, jo slodze uz ķermeni tik garā distancē var būt pārlieku liela netrenētam ķermenim. Lai sagatavotos maratonam ir vajadzīgi nopietni treniņi, kuru laikā ķermenis tiek pakāpeniski pieradināts pie slodzes un ilgstošas skriešanas. Treniņprogrammas ir dažādas. To intensitāte ir atkarīga no laika, kas atlicis līdz nākamajam maratonam, taču nevajadzētu domāt, ka to var izdarīt pāris nedēļās. Jā, ir cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar citiem sporta veidiem, ir norūdījušies, uztrenējuši sirdi, plaušas, kājas, bet stāsts nav par viņiem. Ja tava aktivitāte ikdienā aprobežojas ar aiziešanu līdz auto, uzkāpšanu pa trepēm, pastaigu līdz veikalam un atpakaļ uz auto, tad sagatvoties maratonam īsā laikā nav pārlieku reāli. Cilvēki, kas piedalās augstas grūtības distanču veikšanā bez iepriekšējas sagatavošanās apdraud sevi un savu tuvinieku labklājību.

Speciālisti iesaka gatavoties maratonam vismaz 3 – 4 mēnešus pirms maratona skriešanas. Šāds laiks ir vajadzīgs ne tikai, lai pierastu pie slodzes, bet arī atsijātu tos, kuriem maratona skriešana ir bijusi mirkļa iegriba. Trenējoties nāksies saprast, ka treniņi nav viegli. Tajā pašā laikā tas arī parādīs, ka skriet ir patīkami. Kādā brīdī, kad liekas, ka vairāk vairs nevari, Tu vienkārši turpini un atnāk otrā elpa. Fiziskās slodzes ietekmē ķermenī pastiprināti izstrādājas endorfīni un pārņem patīkamas sajūtas. Protams, katram pašam ir jājūt savu spēju robeža un ir brīdis, kad vienkārši jāapstājas, nevis jāgaida otrā elpa.

Ir labi, ja trenēties iespējams kopā ar citiem. Nodarbības grupā paceļ uz augšu vājāko. Ja treniņš tiek izlaists, tad skriešanas partneri vienkārši piezvanīs un prasīs, kāpēc nebiji treniņā. Var jau izdomāt dažādas atrunas, bet lielākā daļa vienkārši kaut ko nomurmina un nākamajā treniņā ir uz strīpas. Ja maratonam vai pusmaratonam gatavojies viens pats, tad viss ir atkarīgs no paša un ir jāatrod motivācija, lai turpinātu trenēties arī tad, kad ļoti negribas.

Pirms uzsākt treniņus ir vērts pārbaudīt savu veselības stāvokli, lai pārliecinātos, vai izvēlētā distance un iecerētais rezultāts ir objektīvi sasniedzams un šajā dzīves posmā pieļaujams.

Papildus informācija

About Author: